«Swedbank» ažiotāžas laikā cilvēki zvanīja vairāk nekā Jaungada naktī

Svētdienas pēcpusdienā, vēršoties plašumā ažiotāžai ap «Swedbank», cilvēki «Bite Latvija» mobilo sakaru tīklā sazvanījušies biežāk nekā Jaungada naktī, biznesa portālu «Nozare.lv» informēja «Bite Latvija» preses pārstāve Lita Grafa.

«Svētdien, īpaši dienas otrajā pusē, cilvēki zvanīja ļoti aktīvi. Zvanu skaits pieauga par 30%. Tik liela klientu aktivitāte nav novērota pat Jaungada naktīs. Cilvēki pārsvarā izvēlējās tieši sazvanīties un apspriest šo tēmu, ne tik daudz sūtīt īsziņas,» sacīja Grafa.


Par anonīmām īsziņām, kas brīdina it kā par «Swedbank» izputēšanu, klienti nav sūdzējušies, sacīja Grafa.

Jau ziņots, ka baumas it kā par «Swedbank» finansiālām grūtībām izplatījušas pa dažādiem elektroniskiem informācijas kanāliem, tostarp īso sociālo vēstījumu tīklā «Twitter», citos sociālos tīklos un izmantojot īsziņas.


Arī «Nozare.lv» novēroja, ka svētdienas pievakarē cilvēki aktīvi sazvanījušies ar tuviniekiem un draugiem, lai apspriestu baumas par «Swedbank».

Zviedru «Swedbank» koncernam piederošai Latvijas bankai ir lielākā tirgus daļa starp Latvijā strādājošām bankām.

Jau ziņots, ka svētdien no «Swedbank» izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu, kā šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis. Naudu no bankas izņēmuši vairāk nekā 10 000 klientu.

Igaunijas "Swedbank": Baumas par bankrotu ir nepamatotas

Igaunijas "Swedbank" pirmdien paziņojis, ka masveida naudas izņemšanu no bankas kontiem Latvijā izraisījušas nepamatotas baumas par "Swedbank" bankrotu.

Nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotāji no saviem kontiem bankā "Swedbank" caur bankomātiem masveidā noņēmuši naudu, baidoties no bankas sabrukuma.

Daudzviet "Swedbank" bankomātos nauda bieži beigusies, tādēļ iedzīvotāji iztukšojuši arī citu banku bankomātus.

Igaunijas "Swedbank" preses pārstāve Kristīna Tamberga Igaunijas raidkorporācijai norādīja, ka paniku izraisījušas nepamatotas baumas par bankas bankrotu.



"Tās ir nepamatotas baumas. To savos komentāros apstiprinājušas Latvijas finanšu uzraudzības iestādes," paziņoja Tamberga.



"Banka turpina savu parasto darbu un vajadzības gadījumā biežāk piepildīs bankomātus, lai visi klienti tiktu apkalpoti," sacīja "Swedbank" pārstāve.

Panikas celšanā ap Swedbank jau sestdien piedalījies Jelgavas novada šefs

Taisnojoties, ka klausījis premjera Valda Dombrovska ieteikumam, jau sestdienas vēlā vakarā Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune licis padotajiem no Swedbank kontiem visu naudu, kuras precīzu apmēru viņš neatklāj, pārskaitīt uz Valsts kasi, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Z.Caune atzīst, ka sestdien sazinājies ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, tostarp Jelgavas mēru Andri Rāviņu, tādējādi piedaloties ažiotāžā par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu.


Z.Caune teic, ka ažiotāžu ap Swedbank pamanījis jau piektdien. Konkrētus avotus viņš neatklāj, taču neslēpj, ka sestdienas vakarā licis no Swedbank kontiem pārskaitīt visu tajos esošo naudu, arī depozītā nolikto, kas krāta nākotnes projektu īstenošanai. Precīzu summu, kas pārskaitīta uz Valsts kasi, viņš neatklāj, bet pēc vairākkārtējas tincināšanas par publiski pieejamu informāciju atzinis: «Krietni virs miljona!» Salīdzinot ar aptuveni 40 tūkstošiem ceļu fonda naudas, kas iestrēga Krājbankā, tā esot ievērojama summa.

Naudas pārskaitīšanu Z.Caune pamato ar premjera V.Dombrovska ieteikumu, kas gan bijis jau pirms pāris nedēļām. Ministru prezidents esot sarājis pašvaldību vadītājus par to, ka viņi riskē ar pašvaldību naudu, neturot to Valsts kasē. «Ar novada naudu, kas ir pietiekami liela, riskēt nevarēju, tāpēc liku pārskaitīt,» viņš teicis.

Z.Caune arī atzīst, ka sestdienas vakarā sazinājies ar vairākiem pašvaldību vadītājiem, tostarp Jelgavas mēru A.Rāviņu. «Ar daudziem kolēģiem esmu runājis,» nav slēpis novada vadītājs. Tāpat viņš telefoniski sestdien runājis arī ar finanšu ministru Andri Vilku un Swedbank vadītāju. Viņi esot mierinājuši, ka ar banku viss kārtībā, taču Z.Caune tam neesot pakļāvies.

FKTK: pastāv risks, ka panika var pārmesties uz nerezidentiem

Apkārt klīstošās baumas par zviedru Swedbank finansiālo situāciju var destabilizēt situāciju Latvijas finanšu tirgos – pastāv risks, ka ažiotāža var «pārmesties» arī uz nerezidentiem un citām bankām.

To pirmdien, informējot valdību par situāciju finanšu tirgū, norādīja banku uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle Ludmila Vojevoda.

Viņa norādīja, ka baumu dēļ vēl šodien turpinājusies pastiprināta naudas izņemšana no Swedbank bankomātiem, taču bažām neesot pamata – zviedru banku uzraudzības institūciju rīcībā esošā informācija un stresa testu rezultāti liecinot, ka Latvijas Swedbank mātesbanka, proti, Zviedrijas Swedbank ne tikai vēlas, bet arī spēj palīdzēt savai meitas bankai pārvarēt ažiotāžas radītās sekas.


L. Vojevoda arī atgādina, ka jau 2008. gadā, kad neilgi pirms Parex Bankas pārņemšanas Latvijā izplatījās baumas par Swedbank iespējamajām problēmām, zviedru Swedbank nākusi talkā savai meitasbannkai, tādējādi apliecinot, ka Latvijas Swedbank var rēķināties ar savas mātesbankas atbalstu.

Tomēr, lai mazinātu ažiotāžas sekas, šobrīd īpaši svarīga ir valdības, FKTK un citu komercbanku pārdomāta komunikācija, teica FKTK padomes locekle, norādot, ka komunikācijas organizēšanu plānots apspriest arī ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Pirmdien valdība uzklausa arī tiesībsargājošo iestāžu informāciju par izmeklēšanu saistībā ar ap Swedbank izplatītajām baumām, taču tiesībsargājošo iestāžu informāciju ministri uzklausīs aiz slēgtām durvīm.

Psihiatrs skaidro cilvēku paniku ap «Swedbank»

Psihiatrs Ariels Rezņiks-Martovs uzskata, ka paniku «Swedbank» noguldītāju vidū izraisījuši vairāki apstākļi.

Intervijā portālam «Mixnews.lv» viņš atzinis: «Var, protams, būvēt dažādas sazvērestības teorijas, taču visdrīzāk nelaime ir apstāklī, ka šis ir ļoti nelabvēlīgs laiks satrauktajiem cilvēkiem.»

Psihiatrs uzskata, ka cilvēki saņem pārāk daudz negatīvas informācijas.

«Otrais krīzes vilnis, iespējamais eirozonas sabrukums, ekonomiskā situācija Latvijā. Cilvēki jūtas kā spēļmantiņas briesmīgu stihiju varā, nemitīgas katastrofas gaidās. Šādā situācijā daudzi dzīvo burtiski uz panikas robežas un pietiek ar niecīgāko melīgo informāciju vai neveiksmīgu dažādu faktoru sakritību, lai cilvēki nedomājot mestos glābt savu naudu,» saka Režņiks-Martovs.

Pēc eksperta domām vainīga ir arī valsts, kas «pacentusies», lai cilvēki vairs neklausītos tās mierināšanā.

'Swedbank' klientu panika: izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu; banka noliedz baumas un strādā

Svētdien pēcpusdienā pagaidām nenoskaidrotas izcelsmes baumas lika cilvēkiem panikā veidot rindas pie "Swedbank" bankomātiem un kopumā skaidrā naudā izņemti vairāk nekā desmit miljoni latu.

Pirmdien no rīta "Swedbank" vadītājs Māris Mančinskis intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" stāstīja, ka svētdien pēcpusdienā, aptuveni ap pulksten 15, izplatoties baumām par bankas finansiālajām grūtībām, cilvēki sākuši aktīvāk nekā parasti izņemt naudu no bankomātiem.

Īpaši aktīvi bija klienti Zemgalē, jelgavnieki un ventspilnieki, kopumā naudu svētdien izņēma aptuveni 10 000 klienti.

Mančinskis stāstīja, ka banka turpina strādā pastiprinātā režīmā, krīzes menedžmenta apstākļos, jo svētdien pieprasījums bija desmit reizes lielāks nekā ierasts svētdienās. Banka turpina papildināt bankomātus.

"Swedbank" mājas lapā jau pulksten 6 bija atjaunota informācija par strādājošiem bankomātiem. Pirmdien agri no rīta nauda bija 126 no 298 "Swedbank" tīkla bankomātiem visā Latvijā, liecina bankas mājas lapā pieejamā informācija.

Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vēlētos, lai likumsargi atrastu, kas bija pirmavots baumām, kas svētdien vakarā izraisīja "Swedbank" klientu paniku un garas rindas pie bankomātiem. FKTK lūgusi Drošības policijai izmeklēt baumu izplatīšanu, un DP ir sākusi pārbaudi.

Svētdien internetā izplatījās baumas par "Swedbank" problēmām. Cilvēki rindās stāvēja pie bankomātiem, lai izņemtu naudu. Savukārt bankas pārstāvji baumas par problēmām noliedza, apliecinot, ka banka strādā normālā režīmā, un banka turpināja papildināt bankomātus.

Cērps no Zviedrijas: Swedbank strādā kā parasti

Zviedrijas finanšu uzraudzības inspekcijas Banku departamenta vadītājs Uldis Cērps intervijā LTV raidījumam Panorāma apliecinājis, ka visas četras Zviedrijas sistēmiski svarīgās bankas ir pietiekami labi kapitalizētas un to finanšu stāvoklis ir stabils.

Viņš arī apgalvojis, ka Zviedrijas sabiedrība ir labāk gatava dažādām baumām, jo tā rūpīgāk seko banku finanšu rādītājiem publiskajā telpā.